Mēs tikāmies pēc saules rieta

Mēs tikāmies pēc saules rieta
un vienmēr šķīrāmies pirms ausmas.
Mums bija tāda īpaša vieta,
kur tikāmies pēc saules rieta.
Par otru bija zināma ikkatra lieta,
bet tikai nebija ne jausmas,
ka tiekoties pēc saules rieta
mums nevajadzētu šķirties pirms ausmas.
Vecpiebalgā 2006
DalītiesShare on FacebookTweet about this on Twitter

Nezināmie

Ik vakaru pirms miega,
noteikti, bet rāmi,
stāj klāt pie nezināmā
citi nezināmi.
Tik daudz kas vijas kopā
kā adata un diegs.
Sēž doma, gaida rītu
un domai nenāk miegs.
DalītiesShare on FacebookTweet about this on Twitter

Sešas magnitūdas

Kā viegls ūdens burbulis
es izpeldu no Svētes.
Un silda tavas izelpas,
bet kājas kāpurķēdes.

Es nepeldu, bet mani nes
nodomi un kļūdas
un sāpīgi trīc mana sirds –
sešas magnitūdas.

DalītiesShare on FacebookTweet about this on Twitter

Jūra

Tavi krūtsgali ir jūra.
No kurienes pūš vējš?,
kad gar krastu slīd
tavi viļņainie mati?

Un norij lielus vārdus
kā gliemežvākus mazus.
Vai tāpēc no manis aizbēg zilbes
un es skatos tevī tik kluss?

Katram krastam ir beigas.
Tu noglāsti man seju.
Tev pusvienos ir autobuss,
bet es lūdzos tev neaizej.

DalītiesShare on FacebookTweet about this on Twitter

Pietrūkšana

Šajā valstī manu eņģeļu nav
un arī pats šeit esmu tik ar vienu kāju.
Un tas ko kaimiņi dzird no manām lūgšanām
ir saprotams tikai man pašam.

Un tālu ir mājas,
vien siseņu skaņās,
kaimiņu kliedzienos
un alus smaržā.

Dažos vienkāršos smaidos,
nelielos paldies
un dažādās nedzirdmās
pietrūkšanās.

DalītiesShare on FacebookTweet about this on Twitter

Smilšu kastē

Nāc spēlēties smilšu kastē.
Nosmērē lūpas ar smiltīm,
izcep banānu kūkas
no lielākiem graudiem un sapņiem.

Līdz vakaram smieties un rakties.
Līdz vakaram raudāt un kauties.
Smilšu kastē
ar banānu kūkām un sapņiem.

Tā lēnām mācīties mīlēt
ar sliekas ātrumu astē.
Nāc, nosmērē lūpas ar smiltīm
Manā smilšu kastē.

2018/5

DalītiesShare on FacebookTweet about this on Twitter

Tukšums

Tik daudz nekā.
Pat svari rāda nulli,
apaļu kā ciparnīca, kas izskaita tukšās dienas.

Tik daudz nekā.
Ne atbalsu ne vajadzību ne pienākumu.
Tikai šķīstītava lēna, kā uguns uz plīts
kas rītos man uzvāra olas vai pienu.

Kāds paslīd zem loga,
svilpdams svilpītē kā pielūgdams garus.
Stumjot vecu velo
ar netīriem maisiņiem pakārtiem kā žaketēm.

Kas tāds nevar piedzimt sapņos.
Tāds brīdis nevar tikt izsapņots, cerēts, gaidīts.
Pat latvieša sapņos ne, tu melo

Gaidu vien noteiktas stundas
kā mīļākos priekšmetus skolā,
kas bija visvairāk paciešami.
Kā lēnā deja skolas diskotēkā, kad meiteni tavu ir uzlūdzis cits
un tu dejo vien lai redzētu viņas acis
(tais retajos brīžos, kad viņš pagriež tās pret tevi
un iegrebj kā parakstu solā).

Kam gan man visu,
ja ir tik daudz nekā.

DalītiesShare on FacebookTweet about this on Twitter

Saskaitīties

Galvenais pagūt atpakaļ laikā,
skaitāmos nemainīt vietām.
Nav vēl zināma formula rītam,
bet visam jābūt būs saskaitītam.

Skaties kā saskaitās viens
un visu kas skaitīts to dala.
Jo ar vienu nedalās viens
tāpēc skaita atkal no gala.

Ja būtu tāds nebeidzams loks
kurā it nekas nemainītos,
es ņemtu tevi aiz rokas
un klusiņām saskaitītos.

Nevienam nav padevīgs laiks,
tas mēdz likteņus stādīt un ravēt.

Es cenšos skaitāmos nemainīt vietām,
pagūt laikā un nenokavēt.

DalītiesShare on FacebookTweet about this on Twitter

Pie mola naktī

Tais āķos virves galā
ieķēries vējš

un vislielāko vētru saceļ tavas skropstas
veroties molā.

Es nenobijos un paliku turpat
redzēt kur nārstos tavas domas.

Tev rokās bija saujiņa smilšu
no kuras lēni, līdz ar gaismu, izdīga dzintars.

Tas ēda mākoņus kā miltus,
tas bija debešķīgs skats.

Es aizmigu starp akmeņiem
un pamodies mutē sajutu smiltis.

Es vairs nekad nespēšu būt tāds pats
un tur augšā nepriecāsies.

Šķiet debesis ar mani piekrāpa jūra
un man debesīs grūti klāsies.

DalītiesShare on FacebookTweet about this on Twitter

Pirms mēs satiksimies

Kokam saknes nezin vēju
un galotne nezin slieku.
Es arī nezinu jūs
pirms jūs nesatieku.
Es nezinu kādas zeķes
bija tev kājās vakar –
ar rombiem vai strīpām?
Un kādu žaketi tu šodien pakar,
vai tās var saukt par attiecībām?

Es nezinu kā tevi saukt
un kāda tev ķermeņa masa.
Un es pat nezinu cik pašam gadu
pirms kāds to nepaprasa.

Es domāju tev vārdu
pirms nav mans zinātkārums rimies,
lai pazītu es tevi
vēl pirms mēs satiksimies

DalītiesShare on FacebookTweet about this on Twitter